INTERNETA TIRGUS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS
Ja jūs šodien jautātu cilvēkiem, kāpēc viņi lieto telefonu, lai sazinātos ar draugiem, vai kāpēc viņi skatās televizoru, lai izklaidētos, viņi paskatītos uz jums kā uz jukušu. Mēs nedomājam par telefonu, televizoru vai mašīnu kā par dīvainībām. Šīs lietas ir kļuvušas par tik neatņemamām dzīves sastāvdaļām, ka tās vairs netiek īpaši ievērotas, kur nu vēl pieminētas.
Tādā pašā veidā desmitgades laikā neviens neievēros Internetu
. Tas vienkārši kļūs par neatņemamu dzīves daļu. Par refleksu kļūs ieiet Internetā
, lai iepirktos, mācītos, izklaidētos un sazinātos, tikpat dabiski, kā šodien pacelt telefona klausuli, lai parunātu ar kādu.
Tirgus - vieta, kur satiekas potenciālais pircējs ar potenciālo pārdevēju.
Katrai kompānijai ir jānosaka savs mērķa tirgus. Interneta
piedāvātāju mērķa tirgus ir patēriņa tirgus.
Patēriņa tirgus dalībnieki ir fiziskas un juridiskas personas, kas pērk preces un pakalpojumus savu vajadzību apmierināšanai.
Interneta
pakalpojumu sniedzēju kompāniju mērķa tirgu var iedalīt divās nosacītās grupās: fiziskās personas un juridiskās personas. Savukārt katru no tām var iedalīt vēl sīkāk. No privātpersonu vidus kā potenciālie Interneta
pakalpojumu patērētāji visstingrāk iezīmējas biznesa cilvēki, kuriem tas ir nepieciešams darba attiecību kārtošanai (e-pasts
), un studenti (skolēni), kuri Inetrnetu
izmanto mācībās un izklaidei. No juridisko personu vidus izceļas lielās kompānijas, kuras Inetrnetam
caur Pastāvīgo pieslēgumu
pievieno savus lokālos datortīklus gan saziņai ar ārpasauli, gan arī kompānijas iekšienē, mazās kompānijas savukārt izvēlas Inetrneta iezvanpieejas pakalpojumus, visbiežāk, e-pasta
izmantošanai. Vēl ir jāpiemin, ka Latvijā šobrīd cilvēki sāk izprast www
lapu
lielo nozīmi, lai tās uzturētu, ir nepieciešams Interneta
pieslēgums.
Internets
ir pakalpojums, kas šobrīd ļoti strauji ienāk Latvijas tirgū; to nosaka nemitīgi augstošais pieprasījums pēc tā.
Tirgus izpētes prognozes rāda, ka līdz 2000. gadam Interneta
lietotāju skaits Latvijā sasniegs 10000.
Mārketinga pētījumu firma Data Serviss veikusi pētījumu par Interneta
lietošanu lielākajos Rīgas uzņēmumos. Šobrī Internetu
izmanto 79% Rīgas lielāko uzņēmumu, liecina pētījuma rezultāti. Savukārt no tiem uzņēmumiem, kuri pašlaik vēl neizmanto Internetu
, 40% plāno iegūt pieslēgumu līdz 1998. gada beigām. Tas nozīmē, ka arī šī gada laikā turpināsies tikpat dinamiska uzņēmumu pieslēgšanās Internetam
, kā tas bija 1997. gadā, kad tīklam pieslēdzās gandrīz 1/3 pašreiz esošo lietotāju.
Internet
tirgus Latvijā sāka attīstīties 1991. gadā, kad LV Net - Teleport
organizēja pirmos savienojumus ar Maskavu elektroniskā pasta nodrošināšanai. Otrs lielākais Internet
pakalpojumu sniedzējs bija Lanet
(Latvijas Matemātikas un skaitļošanas institūts), kas veidojās kā akadēmiskais Internet
pakalpojumu sniedzējs, saņemot dotācijas no Izglītības ministrijas un ārvalstu humanitārās palīdzības sniedzējiem kā akadēmiska iestāde.
Uz doto momentu (novembris 1998) Latvijā ir 35 dažādi Internet
pakalpojumu sniedzēji vairākās Latvijas pilsētās. Lielākie no tiem ir: Latnet
, Apollo
, LV Net
un Parks
.
Pēc Data Serviss sagatavotās informācijas, Latvijā ir izveidojusies situācija, kad trīs Interneta
pakalpojumu firmu grupai pieder 49% no visa sektora. No šiem uzņēmumiem lielākais ir Latnet
, tam seko Parks
un Lattelekom
meitas uzņēmums Apollo
. Nākamā ir sešu uzņēmumu grupa - LV Net
, BKC
, Neonet
, EuNet
, Telia
un Valsts Informācijas tīkla aģentūra (VITA), kurai kopā pieder 31% tirgus.
Data Serviss aptaujas rezultātā ir noskaidrotas populārāskās Interneta pakalpojumu sniedzēju kompānijas. Pirmo vietu ieņem Parks Ineternet
Serviss
- 56% aptaujāto izvēlētos tieši šī provaidera pieslēgumu, vispār Parks
minēts 63% gadījumu (6,5 % respondentu noteikti neizvēlētos Parka
pakalpojumus), otrie ir pēdējā laikā daudz reklamētie Apollo
ar 45,4% izvēļu un 59% minēšanas biežumu. Kā trešā populārākā kompānija atzīta Latnet
, kuras servisu izvēlētos 44,5%, kopējais minēšanas biežums - 53%. No minētajiem gigantiem krietni atpaliek (taču ieņem stabilu vietu šajā tirgū) LV Net
ar attiecīgi 25% un 30% izvēlēm, zem 10% robežas atrodas tādas kompānijas kā BKC
, Telia
, Neonet
, Binet
un citi vēl mazāk vai vairāk pazīstami provaideri. Jāpiebilst, ka pēdējā kategorijā ietilpstošo kompāniju pakalpojumus respondenti drīzāk neizvēlētos nekā izvēlētos.
Popularākais no Interneta
pakalpojumiem ir tā sauktā Iezvanpieeja
, otra grupa ir Pastāvīgie pieslēgumi Izdalīto līniju
un Radiolinku
veidā. Līdz ar to gribam parādīt tirgus sadalījuma tendences Latvijas Interneta
tirgū:
Pasaulē iepirkšanās Internetā
šobrīd vairs nav nekāds jaunums, taču Latvijas uzņēmēji sper tikai pirmos soļus šī trauji augošā biznesa virzienā. Pamatus veiksmīgiem darījumiem www lapās
ir likuši Rīgas
Komercbanka
, Optikom
un Parks Internet Serviss
, izveidojot Latvijas Inetrnetā
elektronisko norēķinu sistēmu ar kredītkartēm, kas sāka darboties 1998. gada 1. novembrī.
Ir iespējams izmantot arī ārvalstu kompāniju sniegtās norēķinu sistēmas Internetā, ko arī šobrīd dara vairāki Latvijas uzņēmumi, taču, strādājot šādā veidā, iespējas kontrolēt veikto operāciju drošibu ir mazākas. Pirmkārt jau ārzemju kompānijas ir fiziski neaizsniedzamas (atrodas tālu), tādēļ klientam var nākties samierināties ar kļūdām vai aizkavēšanos naudas pārvedumu operācijās (tas gan gadās ļoti reti), ja viņš netaisās apmeklēt attiecīgo valsti un tur cīnīties par savām tiesībām. Otrkārt, datu pārraides ceļa garums ir krietni lielāks, līdz ar to pieaug arī sistēmas atteices laiks (breakdown
) un kļūdas rašanās iespējas, kas uzņēmējam var radīt ievērojamus zaudējumus.
Pagaidām Lativijas Internetā
varēs iepirkties tikai ar Visa
, EuroCard
un MasterCard
kredītkartēm. Izveidojot virtuālo kontu Internetā
, Rīgas
Komercbanka
dod arī iespēju norēķināties ar Visa Electron
karšu palīdzību (tām nav nepiecišami depozītnogulījumu), kas īpaši izdevīgi var būt studentiem. Citu kredītkaršu pielietošanas iespejas nākotnē būšot atkarīgas no banku savstarpējiem līgumiem.
Tiem uzņēmumiem, kas ar Interneta
starpniecību vēlas tirgot savas preces, paši neveidojot sarežģītas pārdošanas un uzskaites sistēmas, Parks
veido speciālu e-komercijas serveri www.e-comerce.lv
. Šis serveris ļaus izvēlēties dažādu sarežģītības pakāpju tirdzniecības shēmas, piemēram, abonēt kredītkaršu autorizācijas moduli, lai varētu pārdot basketbola fanu kluba T-kreklus vai arī nodrošināt celtniecības preču vairumtirdzniecību Internetā
. Projektā paredzēta arī Latvijas Ineterneta
lielveikala izveide, kurā tāpat kā reālos supermārketos
tiks piedāvāta dažāda profila un dažādu firmu ražojumi. Praktisku interesi par savas produkcijas realizēšanas ispējām Internetā
esot izrādījušas apmēram 10 Latvijas firmas. Kā iespējamie pirmie projekti tiek nosaukti Sex Shop
(arī līdz šim tajā varēja pasūtīt preci, izmantojot Ineternetu
un pēc tam samaksājot pie preces saņemšanas pastā) un datorfirma EET Rīga
. Pēc mūsu domām, lai gan šobrīd Latvijas Uzņēmumu interese par šo pakalpojumu ir diezgan maza, līdz ar pirmo veikalu izveidošanu Internetā
, tā ļoti strauji augs.
3. PATĒRĒTĀJU UZVEDĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI.
Patērētāja izvēli konkrētajai precei (Internetam
) ietekmē ekonomiskie, demogrāfiskie, sociālie un kultūras faktori, kā arī zinātnes un tehnikas attīstība līmenis. Šos faktorus nevar vadīt un kontrolēt, bet tie ir jāievēro.
Kā pirmo faktoru grupu minēsim ekonomiskos faktorus, jo tie lielā mērā ietekmē visus pārējos faktorus (kultūras, demogrāfiskos u.c.), ar tiem tieši iedarbojoties uz konfkētā cilvēka rīcību. Pie ekonomiskajiem faktoriem varam minēt darba algas lielumu, ienākumu līmeni fiziskām personām, kā arī peļņas lielumu un apgrozījumu juridiskām personām, no tā izriet maksātspēja.
Tāpat ekonomiskie faktori nosaka, kādu Interneta
pieslēguma veidu izvēlēsies patērētājs, vai salīdzinoši lētāko Iezvanpieeju
, vai arī dārgāko Pastāvīgo pieslēgumu
. No tā var secināt, ka no ekonomiskā faktora tiek atvasināts vēl viens faktors - cena. Bet tajā pašā laikā patērētājam ir ļoti grūti izvēlēties pakalpojuma sniedzēju viena veida pieslēguma robežās, jo cena (arī pakalpojuma kvalitāte) ir ļoti līdzīgas.
Kā ekonomiskais faktors ir piemināma arī inflācija. Tā izpaužas šādi: naudas ienākumi pieaug straujāk nekā darba ražīgums; cenas aug neatbilstoši produkcijas kvalitātes uzlabošanai; ja cenas paliek nemainīgas, pasliktinās preču kvalitāte.
Otrā pircēju uzvedību ietekmējošo faktoru grupa ir demogrāfiskie faktori. Jau sākumā minējām studentus kā vienu no galvenajām patērētāju grupām, tāpat arī skolas vecuma bērni, kuri Internetu
var izmantot gan mācību procesā, gan arī izklaidei (spēlīšu spēlēšana tīklā, dažādas pļāpu
lapas
, IRC serveri u.c.).
Arī vidēja gadagājuma cilvēki salīdzinoši daudz izmanto Internetu
, taču šeit noteicošais ir iespēja ātri un ērti sazināties (ar e-pastu
un www
lapām
), iespēja iegūt svaigākās ziņas (tā saucamās, news groups
), mazāk atpūta un izklaide.
Trešā grupa ir veci cilvēki. Tie Interneto lieto ļoti maz, var teikt, ka nelieto vispār. Tas izskaidrojams ar to, ka Internets
ir jauns produkts Latvijas (un ne tikai) tirgū, to ir nepieciešams apgūt un izprast, bet veciem cilvēkiem tas ir par grūtu un sarežģītu. Tā jau saka, ka jaunībā apgūt visu jauno ir daudz vieglāk.
Jāpiemin arī, ka iedzīvotāju skaita pieaugums, samērs starp dabisko un migrācijas pieaugumu ietekmē tirgus ietilpību un pieprasījuma struktūru.
Vēl viena demogrāfisko faktoru grupa, kas ietekmē pircēju izvēli, ir teritoriālās atšķirības. Cilvēki pilsētās Internetu
lieto nesalīdzināmi vairāk nekā laukos. Gluži vienkārši, cilvēki laukos nodarbojas ar tautsaimniecības nozarēm, kur šie ātrie sakari nav tik būtiski, arī izglītības un informētības līmenis ir zamāks, dažviet pat nepietiekošs. Bez tam, Interneta Iezvanpieeja
tiek nodrošināta pa telefona līnijām, kas, kā zināms, savukārt ir SIA Lattelekom
monopols. Šīs telefona līnijas vietām ir tik sliktā stāvoklī, ka nodrošināt Interneta
pakalpojumus nav iespējams, pie tam, lielākoties šī problēma pastāv tieši lauku rajonos.
Trešā demogrāfisko faktoru grupa, kas ietekmē pieprasījuma apjomu pēc Interneta
, ir iedzīvotāju skaits konkrētajā reģionā, jo katrs iedzīvotājs ir potenciāls klients, tāpēc gluži loģiski, ka uzsākot savu darbību Interneta
jomā ir jāizvērtē arī šis faktors. Nav jēgas piedāvāt Internetu
3-4 cilvēkiem, jo, pat gadījumā, ja tie pieslēgsies 100% apmērā, tas nespēs kompensēt pat izdevumus, kas saistīti ar Interneta
uzturēšanu un apkalpošanu.
Nākošā faktoru grupa, kas var ietekmēt patērētāju uzvedību, ir sociālie faktori. Tā, piemēram, var būt piederība kādai formālai vai neformālai grupai, kas var ietekmēt potenciālā patērētāja izvēli. Tā var būt izvēle gan attiecībā uz produkta izplatītājiem (kurš?), gan arī attiecībā uz produktu kopumā: (pirkt vai nepirkt?).
Bez tam, pie sociālo faktoru grupas ir pieskaitāms, piemēram, kādas trešās personas atbalsts. Pieņemsim, ka kādai skolai (vai citai līdzīga raksturaiestādei) visu laiku nebija iespējas izmantot Interneta
piedāvātos pakalpojumus nepietiekošā tehniskā nodrošinājuma dēļ. Šobrīd viņi ir saņēmuši matereālo atbalstu jaunu datoru veidā no vietējās pašvaldības, līdz ar to rodas arī iespēja pievienoties Internetam
.
Vēl var minēt nepietiekamo informācijas apjomu, kas arī ir sociāls faktors.
Liela grupa faktoru, kas ietekmē pircēju rīcību tirgū, ir saistīta ar kultūras faktoriem - kultūras attīstības līmenis, reliģija, nacionālās īpatnības.
Ar kultūras attīstības līmeni jāsaprot, jo augstāk attīstīta valsts, jo augstākas prasības prasības tai pret sevi, tai skaitā pret informācijas iegūšanas un apmaiņas līdzekļiem. Šādās teritorijās lielāku uzmanību pievērsīs kvalitātei.
Vēl kultūras attīstības līmenis var specifiski ietekmēt cilvēku, tāpēc viņa rīcība arī tirgū daļēji atšķirsies no citu rīcības. Katram uzņēmumam jāzina, uz kādu pircēju tas orientējas viņa kultūras attīstības jomā. Ja šis jautājums noskaidrots, jāatbild uz nākamo: kādā mērā piedāvājamā prece atbilst šim kultūras līmenim? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, nepieciešami speciāli pētījumi par tirgus segmentāciju.
Un visbeidzot pēdējā faktoru grupa, kas ietekmē patērētāju uzvedību ir zinātnes un tehnikas attīstības līmenis. Tas ietekmē jaunu preču un pakalpojumu veidu rašanos tirgū, tādu preču, kurām vai nu ir uzlabotas lietošanas īpašības, vai kuras ir pilnīgi jaunas, iepriekš nebijušas. Katrs jauns atklājums zinātnē un tehnikā var izraisīt jaunu ražošanas nozaru rašanos.
Internets
ir samērā jauna nozare un izmaiņas šajā jomā notiek vai ik dienas, tāpat zinātnes attīstība rada jaunus Interneta
papildpakalpojumus, tādus kā videokonference, Internet
telefons, arī jau ievadā pieminētais Internet Shop
.
4. PIRKŠANAS LĒMUMA PIEŅEMŠANA.
Analizējot pirkšanas lēmuma pieņemšanas procesu, nepieciešams izpētīt, kas pieņem lēmumu par pirkšanu, to personu tipus, kas pieņem lēmumus, un šī procesa pakāpes.
Preču pirkšanā dažāda loma var būt ģimenas locekļiem, kā arī cilvēkiem, kas savstarpēji atšķiras pēs daudzām pazīmēm. Ja vispārina visas iespējamās situācijas, šo lomu sadalījums ir šāds:
- iniciators - kas pirmais ierosina (kas pirmais iedomājas) pirkt noteiktu produktu vai pakalpojumu;
- ietekmētājs - cilvēks, kura uzskatam vai padomam ir būtiska nozīme galīgā pirkšanas lēmuma pieņemšanā;
- lēmuma pieņēmējs - persona, kas tieši pieņem pirkšanas lēmumu, proti, izlemj, kāpēc, ko, kā, kad un kur pirkt;
- pircējs - persona, kas tieši pērk;
- patērētājs - cilvēks, kas ir nopirktās preces vai pakalpojuma patērētājs.
Tātad, analizējot pirkšanas lēmuma pieņemšanas procesu, nepieciešams izpētīt, kas pieņem pirkšanas lēmumu, proti izlemj, kāpēc, ko, kad un kur pirkt.
4.1. PROBLĒMAS APZINĀŠANA.
Kāds jauns un radošs cilvēks, teiksim, vārdā Jānis, ir tiko uzsācis pavisam jaunu biznesu Latvijā. Idejas ir lielas, bet diemžēl rosība neatļauj tās realizēt dzīvē, tādēļ ir nepieciešams partneris ar priekšzināšanām konkrētajā jomā. Kā jau minējām, Latvijā šis bizness vēl ir pavisam jauns, tādēļ sadarbības partneri ir jāmeklē ārzemēs. Nonācis šādas problēmas priekšā, Jānis apsvēra visas iepējas un nolēma, ka labākais risinājums ir iegūt Interneta
pieslēgumu un meklēt potenciālos kompanjonus ar tā palīdzību.
4.2. INFORMACIJAS MEKLĒŠANA.
Tā kā Jānis dzīvo nelielā Latvijas pilsētiņā, tad ir tikai nedaudzas vietas, kur iespējams iegūt Interneta
pieslēgumu. Jānis apsvēra, kuras ir tās vietas, kur ir iepējams ātri un par saprātīgu samaksu iegūt Interneta
pielēgumu. Viņš piezvanīja arī savam draugam, kurš jau lietoja Internetu
, lai noskaidrotu, kā tas ir izvēlējies šī pakalpojuma sniedzēju.
Šādi iegūta informācija ir personska, bet pastāv vēl trīs informācijas avotu grupas:
- komerciālā. Aplūkojot Interneta
tirgu, pie komerciālā var pieskaitīt izplatītājas kompānijas sniegto informāciju. Šīs kompānijas darbinieks varēs pastāstīt daudz vairāk par preci nekā mēs to varam uzzināt no draugiem, radiem, paziņām. Meklējot Interneta
pieslēgumu, kuru visdrīzākajā laikā varēs izmantot biznesa vajadzībām, Jānis cenās uzzināt pieslēguma ierīkošanas laiku, izmaksas, apkalpošanu un citas vairāk vai mazāk svarīgas lietas. Firmu pārstāvji Jānim deva vispilvīgāko informāciju, kas varētu palīdzēt izšķirties par labu konkrētajam Inetrneta
izplatītājam.
- publiskā. Pie publiskā informācijas avota var pieskaitīt baumas. Jānis ņēma vērā bumas, jo daudzi paziņas neieteica viņam ņemt Interneta
pieslēgumu no firmas Skrap
, jo tur nemitīgi esot problēmas ar e-pastu
. Jau pašā sākumā Jānis izslēdza šo firmu no potenciālo Interneta
piegādātāju saraksta.
- empīriskā. Preces izmēģinājumi, kā arī preces lietošana. Jānis palūdza dažās firmās, lai viņam piešķir pāris dienu izmēģinājuma periodu. Dažas firmas deva šādu iespēju, citas nē. Arī tas deva iespēju novērtēt attiecīgo kompāniju servisa līmeni, arī attieksmi pret klientiem.
4.3. ALTERNATĪVU SALĪDZINĀŠANA UN MEKLĒŠANA.
Jānis devās uz firmām, lai salīdziātu cenas un iegūtu citu, pilnīgāku informaciju, lai atrastu optimālo variantu Interneta
iegādei. Pirmā firma, ko viņš apmeklēja bija Ailet
, tad sekoja Tental
, un visbeidzot Ollopa
. Visās šajās firmās piedāvāja augstas kvalitātes Inetrneta
pieslēgumu par saprātīgu cenu, arī apkalpošanas līmenis bija pieņemams.
4.4. LĒMUMA PAR PIRKUMU PIEŅEMŠANA.
Aplūkojot visus iespējamos variantus, Jānis nlēma, ka viņš savam biznesam Internetu
ņems tieši firmā Ollopa
, jo tā izcēlās pārējo favorītu vidū ar visaugstāko kvalitāti vienāda cenu līmeņa apstākļos. Bez tam Jānim patika klient apkalpošanas līmenis šajā kompānijā - veiksmīgi noorganizētais palīdzības dienesta darbs.
4.5. REAKCIJA UZ PIRKUMU.
Pienāca laiks Jāņa uznēmumam reāli uzzsākt darbību Latvijas tirgū. Līdz tam laikam jau sen bija atrasti sadarbības partneri visās pasaules malās. Vairs nebija jauztraucas ne par izejvielām, ne par profesionālo palīdzību, ne tehnisko nodrošinājumu. Bizness plauka un zēla, un Jānis bija patiesi apmierināts ar savu toreizējo izvēli, un tagad Ollopa Interneta
pieslēgumu rekomendē arī aviem draugiem un paziņām.
5. TIRGUS SEGMENTĀCIJA.
Patērētājus var iedalīt vairākās grupās pēc segmentācijas pazīmēm, tās ir ģeogrāfiskās, demogrāfiskās, sociāli ekonomiskās, nacionālās, kultūras, personiskās un rīcības pazīmes.
5.1. ĢEOGRĀFISKĀS PAZĪMES.
Var izdalīt trīs kategorijas:
1. Lielas pilsētas (Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils, pilsētas ar lielu iedzīvotāju skaitu),
2. Vidējas pilsētas,
Mazpilsētas ( pilsētas, ciemati, apdzīvotas vietas).
Internetam
ir nepieciešams diezgan augsts tehnoloģiskais attīstības līmenis. Nepieciešamība pēc Interneta
pilsētās ir krietni lielāka (studenti, dažādas starptautiskas organizācijas, uzņēmumi ar sadarbības partneriem ārzemēs). Iezvanīties no attālākām teritorijām izmaksā krietni dārgāk (kā tālsaruna), tādēļ Interneta
provaideri galvenokārt orientējas uz pirmo kategoriju.
5.2. DEMOGRĀFISKĀS PAZĪMES.
Patērētājus var iedalīt atkarība no vecuma, dzimuma, ģimenes lieluma, tās dzīvesveida. Patērētāja orientējošais vecums varētu būt no 7 līdz 60 gadiem, taču visvairāk Internetu
lieto jaunieši un vidēja gadu gājuma cilvēki. Iedalot patērētājus pēc dzimuma, nav novērojama liela atšķirība. Būtisks ir ģimenes dzīvesveids, bērnu un vecāku intereses, vajadzības.
5.3. SOCIĀLI EKONOMISKĀS PAZĪMES.
Viena no pazīmēm ir ienākumu līmenis, nav svarīgi juridiskai vai fiziskai personai. Internetu
nevar nosaukt par pirmās nepieciešamības preci, ģimene domās vispirms par pārtiku, apģērbu, uzņēmums ieguldīs brīvos līdzekļus darījumos, kas nodrošina tā izdzīvošanu, un tikai tad domās par tādu papildus ērtību, kā Internets
. Tāpat ir jāmin tādi faktori, kā profesija, izglītība. Ja lietotājs nezin angļu valodu vai neorientējas datoros, šaubos vai viņš kļūs par Interneta
lietotāju. Dažādu profesiju pārstāvji nevar iztikt bez Interneta
, tas ir kļuvis par darba sastāvdaļu.
5.4. KULTŪRAS PAZĪMES.
Segmentējot pēc kultūras pazīmēm loģiski būtu secināt, jo augstāka garīgā attīstība un izglītības līmenis, jo lielāks pieprasījums pēc Interneta
.
5.5. PERSONISKĀS PAZĪMES.
Ir cilvēki, kas joprojām neuzticas datoriem un kur nu vēl tādai informācijas ieguves avotam, kā Internets
. Šie cilvēki izvēlas jau ierastas lietas grāmatas, laikrakstus, televīziju.
5.6. RĪCĪBAS PAZĪMES.
Attiecībā uz pircēja rīcību svarīgi ir zināt tā izvēles kritērijus: cik nozīmīga klientam ir apkalpošanas kvalitāte, izplatītāja popularitāte, vai arī priekšroka tiek dota zemām cenām.
6. REKOMENDĀCIJAS.
Analizējot esošo situāciju mēs varam sniegt sekojošas rekomendācijas:
6.1.
Valdībai atbalstīt tos uzņēmus, kas veido dažādus projektus skolu un citu mācību iestāžu apgādāšanai ar datoriem un Interneta pieslēgumu, kā arī šo mācību iestāžu audzēkņu apmācīšanai. Labu piemēru rāda Latelekom
, Fortek
, Tildes
un ComputerLand
apvienotās komandas veidotais projekts Odiseja, kas paredz apgādāt 30 Latvijas skolas ar datoriem un Interneta pieslēgumu.
6.2.
Latvijas uzņēmumiem vairāk pievērsties www lapu
izveidošanai un izvietošanai Internetā
, jo tas ļauj cilvēkiem visā pasaulē iegūt informāciju par konkrēto uzņēmumu, kas, savukārt, ir iespēja iegūt sadarbības partnerus un piesaistīt klientus.
6.3.
Interneta
pieslēgumu izplatītājiem izveidot tiešos sakarus ar starptautiskajiem Interneta
pieslēgumiem, tādā veidā nodrošinot lielāku datu pārraides ātrumu un trafika apmaiņu. Var arī paplašināt esošo pieslēgumu caurlaidību.
6.4.
Kādam no lielākajiem Latvijas Interneta
izplatītājiem (Latnet, Apollo, Parks) vajadzētu mēģināt ielausties starpteutiskajā tirgū. Iesākumā varētu mēģināt konkurēt ar Lietuvas, Igaunijas, Krievijas vietējiem provaideriem.
6.5.
Noslēgt līgumus starp SIA Lattelekom
un Interneta
izplatītājiem, kuri paredz telefona līniju izmantošanas tarifu samazināšanu, izmantojot Internetu
(principā to varētu panākt slēdzot līgumus par 900 sērijas telefonu nummuru nodrošināšanu).
|